Varbūt tās ir tikai iedomas, taču man pirms dažām dienām likās, ka redzēju pa Akadēmijas durvīm iznākam Gorčeva kungu. Tāds garš, kalsns, neskuvies un ļoti domīgs. Viņš nejauši uzskrēja man virsū, jo bija ļoti aizņemts, apmaisot kafiju ar briļļu kātiņu. Nekas cits nebūs kā Gorčevs.