līva caunE. tas iespējams, ir labi. grūti pateikt. man parasti tāds nepiemīt, kaut kas īpatnējs. tas ir tāds noskaņojums, kad gribās visko saplānot (visādus sīkumus arīdzan, piemēram, no sākuma uzlikšu vārīties ūdeni, tad aiziešu uz tualeti, tad uztaisīšu tēju, uzsērēšu pāris maziītes, uzrakstīšu vēstuli, izlasīšu dzejoli), vienmēr ir kas darāms, šad tad gribās pačīkstēt un nerovzēt tad, kad no tā nav nekādas jēgas. šad tad nepieciešams izjust tādu noskaņojumu