re - laumiņa gan spēja atpazīt! riktīgi pretīga sajūta ir tad, kad tevi neatpazīst cilvēks, ar kuru esi pazīstama tik ļoti un tik ilgi, lai būtu veidojušās kaut kādas tradīcijas un kaut kādi vietējie kopīgie joki. turklāt, ja neatpzaīst tad, kad sevišķi neesi mainījusies...

well, bēres vispār nemēdz būt diez ko labdabīgs pasākums.
nesen nācās beigtai noraudāties, jo domāju, ka kāds ir miris, bet beigās nebija gan.(brīdī, kad to uzzināju, bija jākrīt no krēsla)