nu, nē, nekādas skābās sejas nebija, tikai klāt atskārme, ka atkal ir klāt jūrnieciskā sajūta. un, skaļi izbļaujot to, nākas secināt, ka svētā sēta gālīgi nav vienīgā, kuru tāda ir pārņēmusi.

neticami, bet es šorīt biju pavārs kopīgajām brokastīm. mans megauzdevums - laikā prast noteikt, kad izvārījušies makaroni. kas vēl neticamāk - es noteicu arī.

sapnī redzēta teiši tā pati kompānija, ar ko aizvadīta nakts - skatītas kaut kādas filmas par blur un vēl kaut ko, kuru laikā visi iemieg (jo daudzas filmiņas pēc kārtas).

vientuļi ziemassvētki drīzāk, jo priecīgie ziemasssvētki asociējas ar 24. decembri (laiks, kad veikalos ir daudz tizlu zveču, skan tizlas ziemassvētku dziesmas (izņēmujms ir peļu koris), visi viens otram ne pārāk sirsinīgi novēl preicīgus ziemassvētkus) un arīdzan ar laiku līdz jaunajam gadam, kad visi prasa, kā pavadīji ziemassvētkus. labāk viena vai ar kādu kopā (jā, jā, drīzāk ar kādu kopā) uzrīkoju sev nelielus andergraunda ziemassvētkus. tādus, kas visas nepiederošās personas atstāj gluži vienaldzīgas.