Pirms pusotras nedēļas sāku strādāt Pasaules Dabas Fondā. Tas ir diezgan cool, jo no tā ir arī kaut kāda jēga. Vēl pat nebijām vienojušies par kaut kādiem darbiem, kad man tika paziņots, ka būs jādodas uz Briseli. Kā jau oligarham.
Šķiet, ka esmu jau diezgan dziļi savos ūdeņos, jo vienu dienu sajaucu un Andrim palielījos, ka man kājās ir nevis profesionālās botas, bet gan profestionālās butes. Un tad, kad atpisu uz Briseli, protams, sapratu, ka nezinu, kur jāiet, kad izkāpšu no autobusa. Tomēr autobusā pēkšņi uzradās lietuvieši, kas pēc īsas manis apskates, vaicāja, vai gadījumā neesmu no tā jaunā Elīna no Latvijas WWF. Gan izskatījos pēc pandas.