Kobru līmenis
Vakar pirmoreiz apzinātā vecumā riju kobru. Ir bijis arī neapzinātā, un tas visticamāk bija ļoti jautri, jo man bija sašaurināts barības vads un tā diametrs šaurākajā vietā bija 1 milimetrs.
Vakar palūdzu, lai man iedod normālu anestēziju. Kad man sāka špricēt zālītes, māsiņa informēja, ka drīz noreibšot galva. Viss vēl nebija ielaists vēnā, kad jau uzskatīju par vajadzīgu informēt: "Sāk dolbīt." Laikam pēc tam neko baigi daudz neatceros. Varbūt gulēju. Vismaz nekādas bildes no šī pasākuma man atmiņā vairs nav. Jutu, ka rīklē ir iesprūdis koks un ka dakteris paijā plecu (vai uz tā ir uzlicis roku vai arī tur, kāda starpība). Pamodos pēc kādas stundas kaut kādā citā telpā. Un atcerējos, ka tad, kad tiku uz turieni stibīta (vairs nezinu, kādā veidā), stibījošo māsiņu pamācīju: "Ja Jums kādreiz kaut ko vajag palīdzēt, zvaniet man!" Neatceros, kā ielūgums tika uzņemts.