Šodien biju aizbraukusi līdz Gaiļikam. Ne tāpēc, ka man visu laiku ir sūdīgi, bet gan tāpēc, ka tur ir kāds, kuru lifta operatore uzskata par Ainaru Mielavu. Tiesa, tas nemaina faktu, ka bieži ir diezgan sūdīgi. Šī sajūta kulmināciju sasniedza vakarā, kad pēkšņi neiepatikās ķiploku smarža (vispār man šķiet, ka ķiploks ir ne tikai laba ēdiena, bet arī mīlestības un dzīvības pamats). Atbraucu uz Pļavniekiem, mazliet paskatījos Alpu dakteri. Tur vienmēr ir dažādas interesantas slimības, kuras mazpilsētas ģēnijs vienmēr spēj diagnosticēt. Cerēju, ka Alpu dakteris sniegs man kādu iedvesmu. Ai, neko. Šoreiz par kaut kādu kaulu tuberkulozi bija.