Sestdien birojā nejauši palaidu signalizāciju. Tas bija drausmīgi, jo man nepatīk ne troksnis, ne stroboskops. Stroboskops nesen bija parādījies arī mūsu kāpņu telpā, bet tas bija tāds maigs un normāls. Biroja stroboskops bija tāds, ka ceļu līdz signalizācijas kastītei bija jāmeklē uz tausti, un vakar skatoties otro Terminatoru, nevarēju saprast, vai televizors tiešām ir kluss vai arī tā spalgā kaukšana ir izpisusi man ausis. Protams, kādu mirklīti pēc augšā uznāca apsargs, lai secinātu, ka te neviens nav ielauzies. Izstāstīju apsarga kungam situāciju, tas saprata ieskatījās manās actiņās un ieteica: "Tikai nedari muļķības!" Skaidrs, ka tas bija padoms dzīvei, jo ne jau viņš to teica par signalizāciju, jo to jau es vienreiz biju palaidusi - ko nu vairs? Tagad katru reizi, kad man būs jāpieņem kāds puslīdz svarīgs lēmums, atcerēšos to apsargu un viņa gādīgo "Tikai nedari muļķības!".