Kad atbraucu atpakaļ uz Latviju, apsolījos sev, ka tad, kad daudz maz būšu sakārtojusi dzīvi, atsākšu mācities poļu valodu. To es atcerējos vakardien, kad jau biju meklēšanā izsludinājusi poļu učuku. Tā arī ir.
Svētdien atgriezos no pirmās vecmeitu balles savā mūžā un, lai no tās atgūtos, vēl nebiju spērusi kāju pār mājas slieksni, kad nolēmu izsaukt sulaini uz aliņu, lai varētu tupēt uz pilnas pēdas un neklausīties sieviešu balsīs. Tā mazliet pasēdējām, līdz nolēmām, ka pienācis laiks noskatīties "Nāvējošo ieroci" un uztaisīt vakariņas. Kā novēroja AK, kad viņa atnāca, mēs jau bijām manāmi iesiluši. Tādi iesiluši arī taisījām ēst. Mana ietekmes sfēra bija garšvielas. Nolēmu, ka man ļoti patīk rozā pipari, kurus pirms tam lāgā nebiju ēdusi. To nevarēja nepamanīt arī ēdāji - no rīta, aplūkojot piparu dozīti, secināju, ka tajā palikuši 5 pipari. Viss pārējais izbērts. Reāli garšoja. Noskatījāmies arī Komando. Divreiz apraudājos.