Mēs visi esam apmetušies vienā sūdīgā hostelī, un kaut kā ir sanācis, ka tieši šeit dzīvo tieši krutākie cilvēki, un viskrutākais no jaunajiem ekohidroloģijas studentiem. Viņu sauc Nīls Jangs, un viņš ir izmainījis manu pasauli, jo līdz šim biju pārliecināta, ka cilvēks no Nīderlandes nevar būt kruts, bet Nīls Jangs tomēr var. Viņš, piemēram, mēģina mani pārliecināt par to, ka daži putni ir pelnījuši, ka viņus vēro. Ka piemēru viņš minēja vienu putniņu, kurš tad, kad vairs nevar ieēst peles, bet ir samedītas gana daudz, tās liekās peles sakarina ērkšķu krūmā.

Nu, un šodien bija tā - bija plānots kopīgi vakarā doties uz krodziņu. Citi dienu pavadīja pļažā, kamēr es paliku mājās rakstīt un pabaudīt vientulību. Vienā mirklī nolēmu paskatīties, vai džeki ir atgriezušies no pļažas un varam kopīgi apmeklēt krodziņu. Aizgāju līdz džeku istabai, jau redzēju, ka tur spīd gaisma, pieklauvēju pie durvīm, prasot: "Eu, Jūs tur esat pliki?" No istabas atskanēja: "Nē." Pēc balss nospriedu, ka tas ir Nīls Jangs, tāpēc, vēru durvis vaļā, vienlaicīgi izsakot vēlējumu izģērbties, ja vēl tas nav izdarīts. Atveru durvis, a tur priekšā kaut kāds nepazītams džeks, kas ievācies tajā istabā. Kādu laiku blenzām viens uz otru, tad es secināju, ka tas ir nepazīstams cilvēks un informēju: "Tu tiešām neesi pliks. Prieks iepazīties." Pagriezos un aizgāju