Pagājušajā nedēļā uzsāku savas poļu valodas nodarbības. Kad pirmajā reizē ieraudzīju vienu veceni, kurai bija ķieģeļveida seja un feministes kostīms, nodomāju, ka šī varētu būt no Nīderlandes. Atklājās, ka aizdomas, ko veltīju šai būtnei, bija pamatotas. Femke poliski neko nerubī, bet ir nolēmusi mācīties poļu valodu, jo viņas mamma ir poliete un viņa domā, ka moš varētu pārcelties uz šo Dievu zemi. Tas liek uzdot daudzus jautājumus, vissvarīgākais no tiem - kādam idiotam jābūt, lai līdz šim vecumam (20 kaut kas gan jau), dzīvojot kopā ar poļu mammu, nav izdevies apgūt absolūti neko? Protams, no visiem cilvēkiem, kas piedalās šajās nodarbībās, Femke man besī visvairāk. Viņa vismaz trīs reizes nodarbībā met rokas pret gaisu un bļauj par to, ka gramatika esot pārāk grūta. Viņa tiešām bļauj! Turklāt pagaidām mēs neko grūtu nedarām. Vispār es ieteiktu vākties prom, ja jau tik vājprātīgi grūti un neiespējami. Vēl viņai ir tā klasiskā nīderlandiešu slimība - viņa domā, ka nīderlandiešu valoda ir pati svarīgākā pasaulē. Katru reizi, kad tiek skaidrotas kaut kādas gramatikas lietas un tās lietas ir līdzīgas nīderlandiešu gramatikas lietām, viņa uzskata par svarīgu paziņot, ka tas ir tāpat kā nīderlandiešu valodā. Un, ja nav līdzīgas, tad ir jāpaziņo, ka tas taču ir galīgi citādi nekā nīderlandiešu valodā. Ļoti svarīga informācija! Un Femke, protams, neko neprot izrunāt. Viņa neprot izrunāt R burtu. Tāpat ir ar Č, Z, Ž, G, Š, L, Ļ. Un poliski bez šīm skaņām runā tikai pļēguri četros no rīta pēc divpadsmitā aliņa. Iespējams, tas Femki varētu glābt no manas tiesas - viņa vismaz nodarbības varētu apmeklēt pālī.