Es tagad dzīvoju savu skaisto Rīgas dzīvi, kas sastāv no saviesīgu pasākumu apmeklēšanas un liela prieka par maniem krutajiem draugiem, kas mani nēsā uz rokām, ka arī mazliet biznesa. Vakardien šīs trīs lietas tika apvienotas - ar krutu draugu mazliet pabīdīju biznesu un tad kopīgi apmeklējām kādu saviesīgu pasākumu (tas bija jādara, jo man bija dārgi augstpapēžu zābaki), kurā gājām rotaļās. Tās bija intelekta rotaļas, kurās sākotnēji izveidojām komandu ar Brici un Peķi, uzvarējām, tad no sava intelekta konglomerāta izmetām Peķi un atkal pārliecinoši uzvarējām. Gandrīz visas virsotnes, kas pārsniedz 8000 metru, atrodas Himalajos. 2 no gan šobrīd ir Latvijā - tās ir mūsu intelekta virsotnes.
Ieraušanas ar Bri vienmēr ir ļoti kvalitatīvi pavadīts laiks, tā bija arī šoreiz. Iepriekšējā reize, kad tikāmies, bija ap gadu miju, kad kopīgi izveidojām fotoseriālu "Mīla un nāve" (http://klab.lv/users/texti/54722.html#cutid1). Tā kā stāsts bija par mīlu un nāvi, protams, kādā mirklī Bricim bija mani jānogalina. Vēlāk, kad skatījos bildes un ievēroju caurumu reģipša sienā, ļoti ilgi mēģināju atcerēties, vai kaujas aina bijusi tik dzīva, ka viņš tiešām ietriecis mani sienā. Nākamaja rītā Santa, kas devās tīrīt zobus un seriāla uzņemšanā nebija piedalījusies, vannas istabā sniedzās pēc zobbirstītes, bet tās vietā atrada alus pudeles rozīti. Ļoti svarīga informācija.