Nedēļas nogalē devāmies uz Santa Terēzu, kas ir mazā Brazīlijas kalnu Itālija. Labāko momentu saraksts:

1. Devāmies čurāt krūmos (3 vecenes, 1 ķīniešu džeks). Ķīniešu džeks bija ļoti pagodināts mūs pavadīt tik intīmā gaisotnē, tāpēc, pirms pazudām, viņš atplēsa sava drugāna mašīnas durvis un lepni paziņoja: "Es eju mīzt. Ar beibēm." Tad nokļuvām tumšos krūmos, kur meklējām labāko vietu. Meklēju, meklēju, līdz - bams - esmu zemē līdz pleciem. Esmu iekritusi caurumā, kurš, pēc taustes un ožas spriežot, paldies dievam, nav bijis lietots kā tualete. Citi nevarēja saprast, kur esmu palikusi, līdz es skaļi visus informēju, ka zem manis atvērās zeme, un es esmu par kādu metriņu pietuvojusies zemes centram, un netieku ārā. Ķīniesu džeks, to izdzirdējis, metās manā virzienā, padeva roku un izvilka. Kad dabiskās vajadzības visi bijām nokārtojuši, atgriezāmies ballē, bet pirms tam ķīniešu džeks, protams, atrāva sava drugāna mašīnas durvis, lai viņu informētu: "Mēs bijām čurāt! Ar beibēm!" Savukārt mans kritiens caurumā jau ir tīra folklora. Skolā visi zina, ka zem manām kājām atvērās zeme un es sāku krist uz Zemes centru, bet ķīniešu džeks, riskējot ar savu dzīvību, mani varonīgi izglābis un uz rokām atnesis atpakaļ uz mājām.

2. Bija viens džeks, kurš pālī gribēja uzmākties ķīniešu beibei, kas bija vēl lielākā pālī. Tobrīd es apmēram gulēju, bet tomēr mazliet pamodos. Informēju džeku, ka, ja viņš turpinās neuzvesties, es viņu nogalināšu. Tas neiedarbojās, tāpēc pēc īsas pauzes pabeidzu savu sakāmo: "Un tu zini, ka es to tiešām izdarīšu." Tas nostrādāja.

3. Stāvam lielās balles teltī. Pienāk klāt nepazīstams džeks un nobučo mani uz lūpām. Tūliņ jau grasās turpināt, bet es pussekundē nolemju, ka nekā nebija. Izrauju no ķīniesu beibes rokām putras bļodu un sāku ēst, lai parādītu, ka mana mute ir aizņemta. Vēl piebilstu, ka brazīļu ēdieni ir lieliski. Es lieliski tieku galā ar neadekvātām situācijām, zinu.

4. Ar kādu nepazīstamu džeku runāju tekošā vācu-portugāļu valodā. Par Brazīlijas politisko situāciju.