šobrīd sēžu pie virtuves galda amsterdamā, shēmoju un kapāju mazo aliņu.
tā kā pieklājīgi cilvēki vienmēr mēdz apvaicāties, kā ta atlidoju, uzreiz sniegšu atbildi, ka pirmoreiz aptuveni 7 gadu laikā lidoju skaidrā. kopš holandiešu valodas kursu beigām, es, protams, esmu bijusi slinka kurva, un tāpēc par to esmu iedomājusies tikai vienreiz ar konsti guļoti dreiliņu zālē. kad iekāpu ļotenē, dzirdēju, ka no tā, ko buldurē pasaulē garākie cilvēki, nesaprotu nevienu vārdu. nevienu! tad atrubījos un notika brīnums - es ne tikai pamodos vēl aizvien skaidrā, bet jau sapratu pusi no tā, ko viņi runā, tāpēc es lēšu, ka pēc nedēļas man jau būs maģsitra grāds holandiešu gramatikā.
kad satikos ar loginu, par kuru ričuks jau sen teica, ka labi sapratīsimies, jo neviena no mums nav ar pilnu rubuli, viņa mani iepriecināja ar paziņojumu, ka tagad būs visiem jādirš, ka esmu viņas māsīca. kāpēc? vienkārši sakot, es nelegāli dzīvošu pie viņas, un labāk, lai es vismaz skaitos māsīca, nevis kaut kāda random beibe. un dirst man patīk ļoti, tāpēc sekundes laikā bija gatavi stāsti par to, kā sīko māsīcu dauzīju, bet tad viņa izauga lielāka par mani, tāpēc nolēmu kaušanos beigt. kā likums, viņas vecākais brālis, kurš ir vecāks pat par mani, mēdza mani visu laiku čakarēt, bet es biju ieķērusies viņa draugā. neko neteicu, tikai sarku, kad viņš tuvojās.
kad ieradāmies mājās, es sapratu, ka tā šo vietu tiešām var saukt, jo uz galda stāvēja piecpadsmit vīna pudeļu, zem galda - 2 alus kastes, bet no sienas man virsū raudzījās mīļa čupiņa. kaut arī visi loginas džimpārā piepisās un mana galva nakti pavadīja uz spilvena, kas nosmērēts ar šokolādi, jo pirms tam pabijis tortē, tomēr no rīta nevarēja apgalvot, ka dzērienu būtu mazāk. tāpēc loģisks šķita lēmums doties uz botānisko dārzu, kas bija ļoti romantiski - tas, ka džeks mani veda uz sava bagāžnieka, tas vēl tā, bet pie labās rokas viņš veda riteni, tāpēc no malas izskatījos pēc slinkas retarded princesītes, kas grib, lai viņu ved, kaut arī pie rokas ir ritenis. viņu sauca rubenis jeb mopperen holandiešu valodā.

uz amstereni es devos tieši 24. jūnijā, kas nozīmē nākamo dienu pēc pjāņiem. šie bija ļoti jauki pjāņi - tos pavadīju pļavnieku stadionā ar sabīni un mētru, un mums pēkšņi pievienojās arī lācis un grēviņš ar meitenēm. ļoti nopriecājos, ka vismaz man pašai likās, ka tagad viņi būs labi draugi, jo, ja neko nejaucu, tad vienam nepatika otrs vai otrādi. tad, kad viņi rokās sadevušies noskrēja rašmoras draudzības apli, es sapratu, ka no prieka varētu arī piedzerties. tas beigās nenotika, bet tik un tā sešos no rīta mēs sabīni modinājām, nesot cauri istabai, kur gulēja mana māmiņa, kas samegojusies pabolīja acis, uz ko es reaģēju ar saukli "sabīnei uz darbu jāiet!".to novēlu Jums visiem - iet uz darbu!