beidzot, beidzot tas ir noticis - vakar pēc 5 gadu plānošanas un neskaitāmas kurvīšu došanas un saņemšanas piedzērāmies ar manu bioloģijas pasniedzēju. savas mīļākās sievietes viņš saucot par sučaram, un jāatzīst, ka arī reiz saņēmu no viņa īseni, kas sākās ar "čau, sučara!". mūsu iedzeršana bija viltus caurvīta - kādā mirklī zvanījām avotniecei un teicām, lai piš šurp. un tā dura arī klausīja un klāt bija. izdomājām, ka viņa kā parasti negribēs daudz dzert, tāpēc izdomājām viltību - sarunāju ar naurīti, kad ilzes kokteilim viņš pieliek klāt dubulto šmigu. tā es iju pārliecināta, ka ilze dzer divreiz vairāk nekā pati domā. šodien piezvanīju viņai, lai izstāstītu, kāda šmara viņa ir, bet izrādījās, ka viņa ar naurīti ir izčakarējusi mūs - paņēmusi bezalkoholisko mohito, kas no malas izskatās pēc šmigas, bet īstenībā nav. tagad mēs ar attiecīgo pasniedzēju esam labi draugi, un pēc dažiem mēnešiem kopīgi brauksim uz bavāriju, kur var braukt tikai cūkas