skotijā angliski es runāju tikai ar cilvēkiem, kas lieto līdzskaņus. tātad ne ar skotiem. ar skotiem es runāju latviski, lai mēs būtu kviti - es nesaprotu viņus, viņi nesaprot mani. tas, protams, ir nosacīti, jo viss ir saprotams pēc konteksta, tāpēc es sāku šaubīties par savu mērķi apgūt vismaz septiņas valodas - galvenais taču ir konteksts. bet dažkārt neangliski es runāju arī ar neskotiem. šodien veicī paskatījos, kā sauc pārdevēju. lukasz. LUKASZ!!! tas ir poļu vārds. samaksāju par garneļu čipsiem, kādiem vajadzētu būt arī latvijā, jo esam eiropas savienībā, paskatījos viņam acīs un pateicos skaidrā poļu valodā, apcirtos uz papēdīša otrādi un izgāju ārā. mētra prasīja, vai viņš pasmaidīja. ja gramstīšanos gar saviem dzimumorgāniem var nosaukt par smaidīšanu, tad jā - viņš plati pasmaidīja.