ceļa un uzturēšanās izdevumus sedza kārlis, tāpēc jutos kā erasmus programmā. jau tad, kad ierados pilsētā, viņš iedeva naudu atpakaļceļam, jo var gadīties, ka piedzeramies, es apvainojos, apcērtos riņķī un braucu mājās (tā gan nekad nav gadījies, bet pohuj). apskatījām vietu, kur saplūst mūsa un mēmele, kā arī krūmus, kas kustas bez vēja, jo tur pišas vesels ducis. tad devāmies mājās, kur sākām pogāt rumu un skatīties vh1, kā arī braukt ar velotrenežieri. pret vakaru jau bijām pierunājuši lībieti nākt ciemos, tāpēc kā kungi izbraukājāmies ar taksi un iegādājāmies vienu litru ruskij standart šņabja. ja mēs to nebūtu izdarījuši, nokļūtu cietumā, jo neuzķerties uz akciju un nepirkt litru ruskij standart par desmit latiem ir noziegums. 

skaidrs, ka pielējāmies kā tādi hipiji un vakara beigas ir pagaisušas no mūsu atmiņām, bet visticamāk tās ilgi nebija jāgaida, jo kārļa tēvu ierodamies nesagaidījām. pēcpusdienā k iepazīstināja mani ar manējo istabu un gultu, kurā smuki bija izkārtoti sirsniņspilveni. es savukārt kārli iepazīstināju ar faktu, ka grasos piedzerties, tāpēc visticamāk viņam mani līdz šai gultai būs jāatnes. to viņš, protams, neizdarīja, jo pats bija pālī, tāpēc pamodāmies ne tikai vienā istabā, bet arī vienā gultā un sapratām, ka esam hipiji un mūsu attiecībās pienācis tas posms, kad varam viens otram blakus gulēt bez drēbēm un nepisties. par to, ka nepišamies, sašutumu izrādīja kārļa tētis uldons: "ja Tu viņu nepis, tad Tu esi stulbenis!" to pateicis, viņš pazuda no mājas, lai pēc pāris stundām man gādīgi apvaicātos: "nu, viņš Tevi beidzot izdrāza?" es atteicu: "nu, neizdrāza, viņš taču ir stulbs!" tad uldons saprata, ka es viņam ļoti labi patīku un to apliecināja apmēram 65 reizes manā klātbūtnē, kā arī vēl lieku reizi pēc manas aizbraukšanas. un ar minūtēm pieauga uldona pārliecība, ka mums ar kārli būtu pienācis pēdējais laiks beigt muļķoties un sākt pisties, jo viņam vajagot tieši tādu meiteni kā es. kad kārlis atkal mēģnāja delikāti atgādināt, ka neesam nekāds pāris, uldons atcirta: "nu, šodien neesat, rīt būsit!" iepriekšējā vakarā, kad uz mājas viesībām bija ieradies lībietis ar māsu, viņi skaļi cerēja, ka nenāksies uzskriet uldonam, bet es nudien šīs cerības nesaprotu, jo uldons taču ir kruts džeks, turklāt visu svētdienu aizvadīja vieglā vīna varā.