sens latviešu ticējums vēsta, ka tie, kas nav dzēruši teksas bāra sangriju un nodevušies heitsesijām, nav bijuši tallinā. mēs bijām. patareivā bija 3 skatuves. uz mazākās no tām uzstājās lielākie vārdi, tostarp arī astrobangas vārds, kā arī vecā pidarasa jeb doktora roberta vārds. doktors roberts trīs stundas spēlēja sūdu, beidza ar goran gora "swim, robert, swim" un noslīka. jā, patareivs norisinājās vecā cietoksnī pie jūras, tur bija dahuja cilvēku un taņila jeb tonijs mūs uzaicināja bez saprotama iemesla, jo nekad taču nav dzirdējis, kā spēlējam. kad devāmies pie taņilas, viņš mūs brīdināja, ka dzīvoklī gaidāma nekārtība - lielākā nekārtība, ko būsim redzējušas pēdējo 10 gadu laikā. kad atvērās durvis, sākām ņirgt, jo tas, ko ieraudzījām, nebija nekārtība, bet gan kārtīgs black books interjers (mēbeles samestas viena otrai virsū, uz grīdas ir saplēstu glāžu paliekas). varam derēt, ka tonijam ir pilli ķeši naudas, bet viņš dzīvo kā bomzis, jo viņam pohuj. un noteikti šis ir viens no leģēndām apvītākajiem dzīvokļiem tallinā. ātri vien atradām savu mīļāko vietu - pirmo ēku, kuras skatlogā bija uzraksts "drinks". simt metru uz otru pusi bija brauciena lielākais pārsteigums - iepriekšējā reizē nedraudzejāmies ar nepālas džeku šmuriku, jo domājām, ka nepālā nav pāļa, bet izrādās tā nav taisnība - šmuriks jūnijā nav aizbraucis mājās, bet palicis tallinā, atvēris nepāliešu restorānu tieši pretī tonija mājai. jāatzīst, ka restorāns nav darbīgākais pasaulē, jo tā saimnieks aktīvi pierāda, ka nepālai pālis ir svarīgs (kaut arī valdošā reliģiju tur ir žarons), pa pilsētas centru skraidot sarkanās apenēs.