tas, ka man nav velosipēda un vispār šaušalīgi raustos, nebija nekāds iemesls, lai vakar atteiktu eglītim riteņbraucienu, jo piecu minūšu laikā princesītei riteni var sadabūt. tad, kad ārā ir pieklājīgs laiks, tad es tiešām to novērtēju. sevišķi tādā gadījumā, ja man ir svētku nedēļa. pa kluso izdzērām šmigu, lai nebūtu jādalās, jo latvieša pirmā īpašība ir skopums. vakar bija hujeju kā kurīju nakts, kurā var sēdēt pie bankas, pist vīnu vai arī sēdēt uz bērnu laukuma trepītēm un pist vīnu, un ir tik silti, ka prosta fantasķika. solīju, ka tagad 2 mēnešus nevarēšu skorot no riteņbraukšanas, tā kā, ja šis bija eglīša centiens mani nocopēt, tad ļoti slikts centiens, kaut arī šobrīd atrodos pie viņa, eglītis atrodas darbā, esmu aiz slēgtām durvīm, un man ir tikai neīstā atslēga. viņš man ieteica parakstīt kaut ko sviestenē un tviterī, kā arī paklausīties grizzly bear, jo tas ir tīrs indie.