kamēr mētra, sabīne un aleksis vēl meklēja pareizo autobusu, es jau biju pie stroda un dzēru kafiju, klausījos, kā viņš spēlē biezpiena sieriņu akardeonu, kā arī skatījos stroda maija un (var derēt uz galvu) jūnija mīļāko multeni, kas tagad ir arī mana mīļākā multene maijā - http://www.youtube.com/watch?v=rtyJi3lExo0 lsd ir mīļš. no rīta strods man stāstīja stāstu par samuraju, kuram bija nesmuka cepure un pilēja deguns, un viņa mīļākā tēja bija batāšu putra, kuru viņš vislaik gribēja, gribēja, bet, kad dabūja, vairāk nebija priecīgs. tas samurajs nevienam nepatika. žēl gan, man, piemēram, patika, un es neesmu ēdusi batāšu putru. nezinu, ko tur uz grīdas čaloja mētra ar strodu, bet mums dominion norāva jumtu un beigās pat es ieguvu spēju zaudēt. man viss ļoti patika, agrāk man nepatika aleksis, bet tagad ļoti patīk, jo vakardienas joks par jāni čaksti bija ace. bruncis (iespējams, ka brunču mednieks) nemaz nenojauš, ka viņa izteiktais vārds, kas sākas ar m un beidzas ar s, ir radījis jaunu kultūru. kultūra, kas būtiski atšķiras no dalī, kurš vislaik dzēra sangriju no tetrapakām. es ārkārtīgi novērtēju to, ka strods vienmēr man dod dalī krūzīti, bet nebiju pamanījusi, ka dalī galvai ir abas ausis, kas no zīmē, ka-oh goooooooossssssssssssshhhhhhhhhh-es visu laiku domāju, ka van gogs bija normāls džeks, bet izrādās, viņš bija tas, kas nogrieza ausi. no rīta strods atzinās, ka viņam skolā darbmācībā nav bijis jātaisa zaķītis, kas griežas ap stieni, bet labi, ka viņš prot uztaisīt klubkrēslu. aleksis māk virpot, bet jēga no tā ir tuvu nullei, jo, ja mājās nav virpas, tad žopa ir