pagājušajā nedēļā es atklāju, ka bruno un laumai ir viena un tā pati mīļākā dziesma - pink floyd "wish you were here". ja ne mīļākā, tad izraisa uzmācīgu vēlmi klausīties skaļāk noteikti. tad pat man bija jāspēlē depresija ballīte, uz kuru bruno speciāli bija uzvilcis melno jaku klasiskās gaiši zilās ar putniņiem vietā, bet, tā kā es pati biju uzvilkusi nemelnās drēbes, tad vispār spēlēju koreju dargelu un aizmirsu visdepresīvāko dziesmu pasaulē - simple kid "i see darkness". mētra mani vairākas reizes iekaustīja, tāpēc man mozgas atkrita pareizajā vietā un šonedēļ esmu atdevusies vienai vienīgai rakstīšanai un lielos ar savu literatūras sarakstu pa 4 lapām mirklī, kad bakalaura darbs ir +/- pusē. tik, cik priecājos par 4 lapu literatūras sarakstu, tik ļoti bēdājos par to, ka šodien neesmu pliķēšanas vakarā, jo noteikti būtu iepliķējusi dāvi sakni, kuru vienreiz, nē divreiz mūžā iepļaukāju, jo viņš gribēja, lai viņu iepļaukāju - tas varētu izārstēt zobu sāpes. bija jāsit divreiz, jo pirmoreiz nomīzu un viegli iepliķēju ar pirkstu galiņiem, bet dāvis sakne nebija mierā un prasīja kārtīgu bitch slap, ko tūdaļ arī saņēma, jo tomēr ir vīrietis, kura dēļ varētu kļūt arī par lezbi. par lezbēm mēs ar mētru kļūsim 11.jūnijā, kad būs pirmā un vienīgā reize, kad i love you spēlēsim kopā, jo tā būs astrobangas piecu gadu jubileja ar ļoti prominentiem viesiem, godmani ieskaitot.