vakardien es nokavēju raidījumu. es biju erudīcijas konkursā. bet tas nebija īstais iemesls. ja es kaut cik būtu apzinājusies, ka kaut ko kavēju, atstātu novārtā savu mīļo fakultāti un mērķi to izgāzt (palikām pēdējā vietā), un dotos pie pogām. arī tas, ka sandra gāja prom, sakot, ka iet uz radio, man nedeva pa smadzenēm, vien nodomāju, ka viņai ir garlaicīgi, tāpēc ies pasūkties ar oliveru. pēc erudītu konkursa beigām un pēc tam, kad biju aprunājusies ar modžo brāli, lēnā garā čāpoju uz radio un liels bija mans pārsteigums, ieraugot, ka mētra sēž pie pults. apmēram pusminūte bija nepieciešama, lai saprastu, ka esmy kļūdījusies par stundu. kad vilkāmies ārā, uz galda ieraudzījām dzeltenu tulpju pušķi čaukstošā papīrā. noņirdzāmies, ka gan jau atkal mētrai, jo tomēr pirms pāris nedēļām viņa no slepena pielūdzēja saņēma liliju pušķi, kas lielāks par mētru pašu. ieteicu paskatīties, kas tur rakstīts, un, ja nav raksīts nekas, gan jau viņai domāts. mētra paraudzījās, atrada kartiņu un tur: "SANDRAI MĒTRAI" ar tām sandrām tā ir. arī manai l radio kolēģei sandrai, ar kuru sēžam pie viena datora un kurai ir diploms "latvijas radio seksīgākais darbinieks 2006", bija uzradie spielūdzējs, bet tas nebija slepens. nesa neaizmirstulītes, zvanīja un neatceros, ko vēl, bet salīdzinot ar mētras pielūdzēju, bija plukata, jo nebija nčaukstošu papīru, ne slepenības.