čukču pirts
vakardiena bija priecīga un jēdzīga. iepazinos ar savu skaisto, gudro un mūžam jauno bakalaura darba vadītāju juri un aquabrambi. viņi kopā spēja nodemonstrēt ap 10 veidu, kā savaldzināt kolāti. ar strodu meklējām atbildi uz jautājumu par to, kurš saskaitīs vairāk cilvēku ar sarkanām zeķēm vai zeķbiksēm, vai arī ar zaķi rokās. atbilde ir tāda, ka es saskaitīju vairāk. ēdām suši un strods veica zinātnisku eksperimentu par to, kas notiek ar somu tukšā restorānā, un kenedijs pakāsa niksonam par kādām 100 balsīm, kauns, negods. pēcāk paņēmu šarmu un gājām uz voljebalu, kur kursīte nez kāpēc bija iedomājusies, ka būšu kopā ar veceni. ne tikai iedomājusies, bet arī to visiem pastāstījusi. visiem - mūsu komandai, pretinieku komandai, sargam un mazajiem futbolistiem - VISIEM!!! tāpēc mana reputācija ir sagrauta. labi vismaz, ka man ar raivi no krēslas ir cerība piedalīties vasaras olimpisko spēļu sinhronās peldēšanas sacīkstēs, jo, ja protam sinhroni lekt un krist, kāpēc lai neprastu sinhroni lekt un krist no tramplīna? par voljebalu es vairāk dzīvē nerakstīšu, lai Jūs būtu par to aizmirsuši, jo mums ar šarmu ir plāns pa divi deviņi. šarms vakar spēlēja pirmoreiz pēc 6 gadu pārtraukuma un neilgi pēc pirmajām neveiksmīgajām servēm samizoja mūsu komandu sausajā ar 13:0, bet, kad bijām izdzēruši trīs aliņus un šampanieti, šķita, ka rezultāts bija 25:0. iespējams, kad paziņojām, ka pēc spēles dosimies pārrunāt (mūsu sapņu) komandas stratēģiju, ļaudis domāja, ka prosta dzersim, bet tās ir muļķības, jo tik nopietna saruna par voljebalu, ietverot katra spēlētāja analīzi, man nekad mūžā nebija bijusi. vakara noslēgumā nolēmām doties pakaļ vēl vienam, un nolēmām aliņiem pa virsu uzliet šampanieti. to redzējis, veikala mēbele piecēlās un apsveica šarmu ar mūsu saderināšanos. uz jautājumu, kāpēc viņš neapsveic mani, viņš atbildēja, ka mani jau neesot ko apsveikt. tad pēc labākajām krogu tradīcijām pateicām pārdevējai, ka šonakt vairs nenāksim un nenācām arī.