šorīt man loreta paziņoja, ka esmu ļoti nepieklājīga, jo sveicinos tikai radio. viņa ar duršku sestdienas rītā novērojusi mani ar drušku čili picā. kad esmu pagriezusies uz loretas pusi, viņa man mājusi ar abām rokām, dejojusi līnijdejas ar drušku un vienā rāvienā izmetusi šampja pudeli, bet es kā tāda meitene no vakardienas vienkārši aizgriezos, neveltot nekādu turpmāku uzmanību loretai ar drušku. tad loreta mēģinājusi noklausīties, ko runājam. kaut arī uzvedāmies visai brīvi, šķiet, pirmoreiz mūžā bija tā, ka runājam pietiekoši pieklājīgā tonī, lai visiem nebūtu jāklausās mūsu pārdomas par vīriešiem, filosofiju un fiziku.