es šodien sāku vakardien, kad jau zināju, ka man noteikti būs jāatstāsta tas, kāda loģistikas princesīte es esmu un cik ļoti es protu pamodināt uz ielas iemigušus cilvēkus, pat ja neesmu klāt. šodien pēc ilgiem laikiem atkal redzēju strodu skaidrā, un mums bija ļoti forša spēle, viss buttstar galactica rūgtums ir aizmirsts, niksons knapi, knapi nekļuva par asv prezidentu, bet tā jau dzīvē notiek, u nmanas māsas kolēģi ir dieviņi, jo tajā katanas paplašinājumā ir divi akvatiskie varianti, un tur nevienam vairs nav jātēlo stores, ja pilns galds, aiaiai. es neatceros, vai es vispār uz kaut ko saderēju, bet, ja saderēju, tad esmu pakāsusi godu un un desmit latu par to, ka šodien aizmirsu iet spēlēt volejbolu. es esmu tā drosmīgā meitene, tā drosmīgā meitene, kuru vajag blakus, lai runātu pret sienu.