te es gribēju uzrakstīt savus deviņus iemeslusšīs dienas depresijai, lielākā daļa saistīta ar cilvēku nespēju komunicēt un manu lifetimefail saistībā ar kopenhāgenas klimata samitu, kura preses akreditācija man stāv uz galda, kas būtībā ir universitātes lifetimefail, un, jā, jā, drīz mani neielaidīs fakultātē par manu negatīvo attieksmi pilnīgi pret visu. tad vēl māsa saka, ka man ir narkomāna nāsis un dibens, un, ja nebūtu mana ziemeļu puses labākā drauga, mana radošā krīze mani nonāvētu, tāpēc es nolēmu piezvanīt latvijas labākajam zēnam jānim strodam, lai pati rastu atbildi uz jautājumu, vai labāk dzīvot, vai tomēr mirt. atbilde ir tāda, ka jādzīvo, jo sapratu, ka sekss un lielpilsēta ir tas pats, kas bruņurupuči ņindzas, tikai stulbāk un vecenēm - četri viena dzimuma draugi, kas dzīvo ņurjorkā. ņindzām garšo picas, seksa un lielpilsētas vecenēm - kaut kādi piena pulvera cockteiļi. otrs iemesls, kāpēc labāk dzīvot nekā mirt, ir tas, ka augusts brigmanis bez mazākā mulsuma šodien sorosa pandai rādīja lūk, ko: