sandra ar savu gada demo ir rosinājusi mani domāt par to, kas ir gada prātīgākais lēmums, gada džeks un gada pimpis, un tā esmu aizdomājusies līdz gada romantikai, kura patiesībā ir minēta manā pirmā polijas laika aprakstā, bet minēts jau ne tuvu nav aprakstīts. aprīlis visādi citādi bija visai nepanesams, jo ne vienmēr pie katra "kaut kas nav" uzradās šarms ar vīna pudeli un "nav? tad tūliņ būs!", drīzāk tas transformējās nomoda sapņos par to, ka jānomaina dzīve. aprīļa beigās es izbraucu no latvijas ziemas un iebraucu polijas pavasarī, kur es iepazinos ar polu. katru vakaru mēs divatā kaut kur nozudām un tikai mēs paši zinājām, ka katrreiz tam ir nopietns iemesls un vismaz tik nopietnas sejas kā toreiz, kad savulaik, kad ar mētru un jurģi ielauzāmies sabīnes bordelī un pavēlējām turēt kaķi, lai varētu pie loga uzsmēķēt. viņnakt mēs ar polu atkal gājām skatīties, kādā krāsā īsti ir mēness, jo iepriekšējā naktī bija pārāk daudz cilvēku, lai mēs prastu kaut ko novērtēt objektīvi. tā mēs aizgājām prom no visiem nahuj un mēs nemaz nezinājām, ka drīz jau vārtīsimies pa zemi. meklējām mēnesi, to mēs neatradām, bet tad, kad mēs ieraudzījām, kādas bļeģ tur zvaigznes, tad vienkārši apgūlāmies zemē un 100 stundas skatījāmies un visticamāk runājām par to, kur beidzas kosmoss. un bija pilnīgi skaidrs, ka te nevienam no mums neienāks prātā pateikt, ka zvaigznes ir tik skaistas, cik Tu, un līst sūkties, nē, nē, nē, tas vairs nebūtu romantiski, tas būtu tik lēti kā spēlēt uz jūtām. kad mums šķita, ka mēs pārsprāgsim no laimes, tomēr devāmies mājā. pie ieejas mūs sagaidīja zili notrīti pirkstiņi, jo varbūt mēs divatā bijām prom un varbūt atgriezāmies aplipuši ar smiltīm un zāli, un varbūt arī izspūruši kā lohi, un galu galā nenormāli smaidīgi. mana tallinas istabas biedrene, protams, arī gribēja uzzināt, kur biju palikusi, un ļoti smējās, kad pateicu, ka biju ar polu skatīties zvaigznes, kas bija tik nenormāli skaisti, apmēram tad es iekritu gultā ar vaļā muti.
no rīta mēs sapratām, ka virsma, uz kuras esam gulējuši, ir bijis vietējas nozīmes autoceļš, savukārt elīna kursīte no sajūsmas lauza krēslus.

šī datora valodas kļūdu meklētājs ar sarkanu pasvītrojis šādus ieraksta vārdus: sandra, demo, džeks, polijas, latvijas, polijas, jurģi, sabīnes, nahuj, bļeģ, beidzas, atgriezāmies, izspūruši, lohi, tallinas, elīna kursīte. domāju, ka tā ir visai skarba attieksme.