ēriks sloka pimpi loka, es vakar pēdejoreiz mūžā biju aizgājusi uz ģeogrāfu pasākumu, jo tomēr ir jāaiziet arī pēdējā kursā, lai varētu novērtēt, vai kas ir mainijījies kopš pirmā. mainījies nav nekas, vēl aizvien tur jūtos kā augstdzimusi dāmīte, kas nonākusi gatera centrālajā diennakts točkā. pie labajiem punktiem tomēr jāatzīmē visai patīkamā saruna ar sušķi (smuks), kurā secinājām, ka jā, esmu iedomīga, un minūtes tikšanās ar brici (to neviens neatzīmēja, bet arī diezgan smuks), kurā spriedām vairāk vai mazāk par to, kuru vajadzētu izmest no radio. pārejais bija zemē nosviests laiks, sevišķi tas, kurā es pat centos saprast, ko man stāsta vecenes ar divlitrenēm rokās, bet tomēr nesapratu ne sūda. šorīt viss ir skaisti, es tūliņ sapucēšu laumu un sūtīšu uz fakultātes salidojumu cerībā, ka tur inteliģences līmenis varētu būt bišķiņ augstāks vai vismaz cilvēki varētu izlikties, ka prot lasīt. a ēriks sloka gan nav smuks.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: