vakar biju radiohead koncertā. labi, labi, nebija tik slikti, pat bija labi. pirms tam ar māsu pārrunājām slaveno gleznu zagļu rīcības motīvus. pārdot brīvā tirdziņā tāpat nevarēs, jo visi to gleznu zinās, tātad visticamāk tā tiek zagta kādam smalkam kolekcionāram, kurš attiecīgo gleznu gribējis jau iepriekš un ir piesolījis kādu konkrētu naudas summu. un tik un tā - kam gan vari radīt savu nozagto slaveno gleznu, visi zinās, ka šī ir zagta un nosūdzēs milicijai. tāpēc es domāju, ka viņi vienkārši sēž un dročī kā modžo piektdienas vakarā. un vēl man šarms iemācīja, ka nodauzi kulaku līdz asinīm, sadzīst, nodauzi līdz asinīm, sadzīst, nodauzi līdz asinīm, sadzīst, līdz tevi pēkšņi visi sauc par dzelzs kulaku. patiesībā tā bija saruna par kājām, bet kāpēc lai tā nebūtu bijusi saruna par krāniem?