garumzīmes ir klāt, l ar svītriņu palikuši aiz robežas, bet man jāatrod veids, kā dabūt l ar svītriņu un e ar ķeburu, lai mans polijas mīlestības blogs būtu tik polisks, cik vien iespējams. mana poļu valoda šobrīd ir tādā pat līmenī kā krievu (kas tomēr ir labi, ja ņem vērā, ka šis progress panākts mēneša laikā no nulles, komats, kurva), bet man ir milzīgs plāns, kā to uzlabot tik ļoti, lai septembra beigās, kad došos uz notekūdeņu attīrīšanas mitrjzemju konstruēšanas kursiem, kas būs tikai un vienīgi poliski, es varētu basjai teikt, ka da ladna, man Tavu tulkojumu nevajag. vakar es liku pamatus grāmatai "kā divdesmit minutēs (ne)paspēt izstaigāt belovežas gāršu", kurā svarīga nodaļa būs par bielostokas autoostu, kurā trompetes atskaņo neiespējamās misijas melodiju, jo laikam visi zina, ka nu elīna viena pati cauri kaut kādai mazpilsētai hajnofkai dosies meklēt belovežu. vakar sebastinānam stāstīju, ka polijā visiem jābūt laimīgiem, jo tik siltas naktis kā vakar, bija arī aizvakar un aizaizvakar un aizaizvakar un visu laiku, viņš īsti neticēja, ka manā tēvzemē tā nav, es arī uz mirkli gribēju neticēt, bet, kad biju tikai lietuvā, es jau biju pārslausi līdz nāvei, tad atkal augšāmcēlos, jo man tagad ir tīra sirsniņa un prāts, un vispār bielostokā dzīvo kristapa veselova kopija, un lauku veikalos žubrovkas pudeles tiek iepakotas maisiņos ar tulpēm.