kolsterii kaa jau klosterii - sapratu, kas ir mani iistie draugi. basja (klasiskaa barbaras iisaa versija poliski) ir loti laba draudzene, jo vakar, kad lija lietus un bija auksts kaa ellee, es vareeju atrast tikai vienu zekji, izleemu, ka labaa peeda ir lielaaka cieteeja, taapeec zekji uzvilku virsuu tai, bet peec mirkla kreisaa, kas varbuut nav tik liela cieteeja, saaka salt. basja, buudama loti laba draudzene, ieveeroja, ka ar katru minuuti aizvien vairaak un vairaak saaku izskatiities peec bomshu zeena ar beediigu seju, taapeec nekaveejoties noskaidroja, kas par lietu un iedeva man vienu no savaam netiirajaam zekjeem, kas bija dienas glaabins. mees bijaam zavojas briivdabas muzejaa (zavoja varbuut ir siiks miests, bet es esmu bijusi 2 zavojas baaros, vienu sauc par fantaaziju, otraa man dod alu par briivu), bet tas bija boring as fuck, taapeec ar kubu noleemaam neskjiest velti laiku un saakaam mekleet cetrlapu aabolinu. neatradaam. veel pie jaunumiem manaa dziivee japiemin, ka ar manu labaaku draugu jaanu esam noleemushi preceeties, varbuut pat nav jaaprasa, ko par to saka toms - mans liigavainu bieds un tiesnesis -, jo mees taapat driiz skjirsimies. veel sapratu, ka visvairaalk no visiem idiotiem tajaa klostera kalnaa gribeetu meedjiks, jo tur bija tik karsts, ka visiem bija slapjas biksinas, un es cista zinu, ka meedjikam patiik slapjas biksinas. atceros, ka pirms diviem gadiem carduelis teica, ka man ir loti gliiti nosualotas kaajas, oi,oi,oi, ja vins mani tagad redzeetu, vinam izkristu acis un sabruktu ideaali.