vakar vai aizvakar ilze avotniece sacīja, ka man jura aigara lekcijas patīkot vien tāpēc, ka man patīkot pats juris aigars, jo viņš ir tāds skarbs džeks un tas jau tieši kā man. kā otru skarbā džeka piemēru viņa minēja juri šteinbergu. šodien to pastāstīju jānim un viņš gribēja oponēt vairs klāt neesošajai ilzei, jo virs simts nemaz nevarot būt skarbs. lai vai kā es uz lekciju paliku, jānis arī, tad izrādījās, ka esam vienīgie palicēji no augstajiem ļaužiem, bet bonanzu ta spēlēt vajag. tādejādi sasniedzām jaunu līmeni - mēs 2 spēlējām četratā: es, mans iedomu draugs elīnis, jānis un viņa iedomu draudzene janīna. savā ziņā tas bija garīgās veselības tests, kurā jānis pakāsa, jo ar savām divām personībām spēja tikt galā labāk nekā es. otrajā vietā bija elīnis, tad janīna un pašās beigās es.