līgo
šodien mani ļoti iepriecināja dažādu jāņu parādīšanās. skaitām, ka šodiena sākās jau vakar, kad mani dzimšanas dienā apsveica mans mīļākais pasniedzējs jānis ventiņš. šeit jāpiebilst, ka mana dzimšanas diena ir pēc diviem ar Pusi mēnešiem (pēc jaunā kalendāra - pēc pieciem ar Pusi). no rīta es aizgāju uz skolu un tur pēc simt gadu pārtraukuma satiku jāni sušķi, ar kuru esam dzīvojušies pukkelpupos un vārtījušies pa briseles vilcienstacijas un lidostas grīdām. man jau šķita, ka viņš ir miris vai kļuvis par tēvu, jo universitātē viņam nebija labpaticies vismaz kopš kristus ciešanu uzņemšanas. taču pēc piecām minutēm es satiku jāni, kuru satikt es ilgojos veselu pusgadu un apzināti - tas ir mans mīļākais kursabiedrs jānis brižs, kurš pirms kaut kādiem tirm gadiem piedalījies pasaules ģeogrāfijas olimpiādē, nevienam nepatīk, jo visi ir skaudīgas sučkas. es piedodu, ka visi ir skaudīgas sučkas, bet to, ka jānis ir mīļš un labs, kad kādam kaut ko no viņa vajag, es gan nevaru pieņemt. man gan šis jānis ir ļoti mīļš, un viņam ir liela loma manā kaķalura darba temata un vadītāja veiksmīgajā maiņā, tāpēc, ieraugot uzlecam šo saulīti gaitenī, es sāku kliegt un divas reizes pēc kārtas viņu stipri ar rokām samīļoju. visi tikmēr dziedāja: "elīnai patīk jānis, elīnai patīk jānis!" labi, to es piepušķoju, bet īstenība stipri līdzīgi vienreiz bija (dziedāja, bet dziedātāja bija viena un jāņa nebija klāt). tad es atnācu mājās un mani uz randiņu uzaicināja jānis strods. viņam mājās ir strodivāri vijole. bet visos jāņos visforšākais ir tas, ka viņi ir brīnišķīgi, ja atmet sava vārda pirmo burtu.