tā kā katrreiz, kad jānis strods no savas profilbildes raugās uz mani, es atceros, ka esmu solījusi viņam ierakstu par kultūras vēsturi. man škiet, ka šis tāds būs.

vienpadsmitajā vai divpadsmitajā klasē literatūras skolotāja pavēlēja mums stundas laikā izlasīt literatūras grāmatā atrodamā jāņa poruka "gaidot godo" fragmentu. mēs ar friku lasījām skaļi un lomās. man tas darbs ļoti patika, jo bija smieklīgi lasīt, tur bija kaut kas par burkāniem. frika jāni strodu ir satikusi divas reizes. pirmajā reizē viņa pasniedza jancim piecas sarkanas rozes (viņi nebija pazīstami, frika bija piedzērusies, vienu no rozēm jancis pēcak uzdāvināja man, man tas besīja), otrajā reizē novēlēja nāvi. vēl bija arī tāda reize, kad frika satika strodu ar līvu, kad viņi gāja uz bjorkas koncertu. bet tā reize neskaitās, jo tad tas nebija nekāds jānis strods, tad tas bija "zēns, kurš uzrunā uz "Jūs"".