jurģis jau izsenis man stāstīja par savu bijušo klasesbiedru ansi, kurš reiz pievēma autobusu. katrreiz, kad jurģis satiek ansi, viņš (j) ir prieka pilns. vakar man bija tas gods iepazīties ar ansi. ar jurģi stāvējām autobusa pieturā, un pēķšņi viņš pamanīja, ka tur tak ansis. ansis pienāca klāt un sacīja, ka ir domājis, ka esmu uldis rudaks, jo man ir liels mētelis un tievas kājas. jurģi ar viņa modes zēna puskostīmu viņš salīdzināja ar maiklu staipu, pie reizes piebilstot, ka maikls staips ir no r.e.m. uzreiz viņš turpināja prātojumu par to, ka ir atgriezusies pievpadsmit gadu veca mode, jo mums ir lielas cepures ar bunbuļiem. turklāt jurģim iekšā cepurē ir apenes. lai siltāk. braucot mājup paguvām aprunāties ar baksetbolu. par to, kā viņš stundās zīmēja baksetbola izlases kreklus visiem zēniem (tādus ar uzrakstu "rikveilis" uz muguras, piemēram). ansis arī prata attēlot mana brāļa bijušo basketbola treneri aldi brīdiņu. šķiet, ka man vēl tā nav bijis, ka iepazīstos ar džeku, un nav ne stunda pagājusi, kad mēs jau sarakstāmies draugos. ansis ir zajebis, ansis ir tāds jurģa drauks kā mans drauks šafons. kļuvu arī par anša grupas "kobalts" fani. esmu aizkustināta, raudu