ir viena lieta, kas man riejbas daudz, daudz vairāk par lekciju kavētājiem. tā ir klusa runāšana pa telefonu lekciju vai ainas matīsas nodarbību laikā (pie antonijas citādāk, viņa tieši grib, lai runā, lai var klausīties). tā, ka it kā runā klusu, lai nevienu netrucētu, bet tas ir tik pretīgi, ka man šiem cilvēkiem gibas izšķaidīt paurus. kādreiz, kad es cilvēkiem mācīšu kaut ko, tad noteikti spēji bāršu tos, kas klusām atbildēs uz telefona zvaniem. kaut gan bišķiņ baidos, kasākšū to darīt jau agrāk.