šeit vajadzēja būt smukam zīmējumam ar armandu paulu dirsā kaulu, jo vakar viesībās viņš, pašam nemanot, sevi nodēvēja par kasrtumu. viņš sasveicinājās ar krānu pa priekšu un savu vakara daļu vadīja apmēram tā, it kā viņš būtu iedziedājis "final countdown". kad krišam pišam apjautājos, vai viņš kādreiz ir pārgulējis ar vīrieti, viņš uzreiz tvēra pēc četrām cigaretēm un līdz ar to - arī pēc lomas manā 30 gadu jubilejas pilnmetrāžas filmā. armands esot ieradies divdesmit minūtes pirms mums, tāpēc izstrādājām perektu plānu par to, ka arī aiziesim prom 20 minūtes pēc viņa. ideāls plāns, tikai viens trūkums - mēs to nepiepildījām. kad ar aptuveni ar 20 minūšu nokavēšanos atstājām krišu pišu, likāmies gulēt tik saldi, ka es pat nepiemodos, kad jurģis gāja slaukt govi. mēs bijām noguruši kaķēniņi, jo pa dienu es jurģim mācīju, kura ir apšu bekas, kuras ir baravikas, kuras ir bērzlapes un kur ir gaileņu bedre, kuras raža jau beigusies. mans mīļākais ēdiens pasaulē ir marinētas apšu bekas, un tas ir tieši tas, kas tūliņ būs ledusskapī.ja laiks būs priecīgs, brauksim nākamnedēļ atkal un iesim uz lielajiem mežiem bez laika ierobežojumiem. šoreiz onkulītis modelīts bija sakūris pirti. normālu pirti, kur iet pērties un mazgāties, nevis kā lohi sēdēt un svīst. kamēr modelītis šeptēja pirtī, tikmēr es jurģim parādīju sējas pamatskolas, kas, jurgesprāt, ir visskaistākā skola ar skaistāko apkārtni latvijā vismaz, parādīju arī pasaku skatus, kuros ceļi aizvijas prom, bet tad atkal parādās kalnā, turpat arī māja vissmukākajā vietā - to māju jurģis nojauks un uzcels ar savām rokām jaunu. vispār jurģis+sējas pagasts=love,1000 babies, tālab nākamnedēļ, kad brauksim sēņot (ielūgumu saņēmusi arī rita caune), pacentīšos jurģi iepazīstināt arī ar sējas pagastveci.