pats labākais, ko es protu izdarīt, ir pamodināt jurģi no sliktiem sapnīšiem tad, kad viņš sāk kunkstēt. un pamodināt sevi no tā, ka es skaļi saucu jurģi, lai viņš pamodinātu mani no mana sliktā sapnīša. un tas, ka varu kaut kādu tur miljards dienu darbu par saknītēm un ziedkopām, un sēkliniekiem izdarīt piecās stundās, nav nekāds īpašs labums, tas ir tikai talants, nevis sevišķa mīla pret darbiņu. dzintris domā, ka var neiet pie acu ārsta, jo vienreiz ir potējies pret gripu, tāpat jurģis domā, ka ar regulāru citu sportu var panākt to, lai pēc pirmā pavasara badmintona nesāpētu dibens - sūdrallā! es ar rociņām ņemu un kratu velēnu, bet ar galviņu iedomājos, kā plaukstas sistu elīna kursīte, redzot, kā jurģis rok, un dzirdot, kā viņš saka, cik tieši viņam patīk rakt. tuvā nākotnē es par šīm brīvdienām uzrakstīšu referātu (tātad par saimniecisko darbību un dzīvi vispār ziemeļu biosfēras rezervātā), bet mazliet tālākā nākotnē es rakstīšu bērnu grāmatas par to, ka zvēri ir labi. noskatoties fantadromu, es sāku saprast, no kurienes man mīla pret reivu un un nesaderīgām krāsām. vienu dienu mēs ņemsim četrus, tieši četrus maisus un savāksim kuivižu veikala meža ceļu, būsim organizēts grupējums, kas nolaupījis atkritumus. es īsti nezinu, cik izdevīgi ir pirkt lielus iepakojumus - tas neozīmē, ka pietiek ilgākam laikam, tas nozīmē, ka čaklāk jāstrādā. var uzskatīt, ka vasara ir gaisā, var uzskatīt, ka šī vasara būs tik skaista kā neviena pasaulē, var uzksatīt, ka es no jurģa olām izperēšu kaķēnus.