vakar dabas aizsardzības lekcjā es pamodos no tā, ka skaļi paziņoju, ka ar induli emsi varētu kopā pieķēdēties pie koka. mazliet vēlāk es nokritu pa kāpnēm, turklāt - kāpjot augšā, nevis ejot lejā. igauņu valodā es pateicu, ka no rīgas līdz tallinai ir 300 km, bet no tallinas līdz rīgai - tikai 100. jurģis noklausījās manus veikumus un atzina, ka esmu daudz izdarījusi. bet īstenībā vissvarīgākais darbs ir no rīta ar mēteļiem un slēpēm mugurā iet bučot pilnīgi migušos un nekustīgos, nekad nekustīgos, bet vakarā gaidīt līvu ar nepiedienīgiem jebšu bez piedienīgiem apģērbiem