kaķi smiesies
visus rītus govi slaucu,
vienu rītu stāvus slaucu.

kas tas ir? protams, pļurģis.
sandra ir apņēmusies vairs netrīt pirkstiņu par mums. picas vīri ar mums sarunājas tikai caur logu, jo pazaudēt atslēgas un netikt ārā no dzīvokļa taču ir elementāri. tomas ļoti priecājas, uzzinot, ka divos dienā mēs neesam izkāpuši ārā no gultas, bet vēlāk priecājas vairāk, jo esam klausījuši viņa padomam to tuvākajā laikā arī nedarīt (nekāpt ārā). jo esam piekusuši, protams - ar savām mazajām rociņām jāizgriež visādu fuck forever krekli un jāslauka lauskas, kas paliek pāri no vīna glāzēm tad, kad blakus nostājas feista.

par šī brīža skaistāko, bet uz nerviem krītošāko mīlas dziesmu pasludinu band of horses - no ones gonna love you, kaut arī laikā, kad jurģis skatījās kā jūras cūciņa piecstāvu mājas augstumā apēd sprīdi lielu uldi, manā sapnī sandra uzstāja, ka visīstākā esot šī. tik, cik runa ir par sifizku - noteikti.