Mūzika: | fryars - olive eyes |
šoks un migrēna, uzzinot ka garšvielu maisījumu "plova garšviela" lauma
nemaz nav lasījusi savām rociņām mežmalās un mitrainēs, bet vienkārši
kaut kur nopirkusi un ielikusi undergraunda burciņā. mums birst mati uz
šaha laukuma, turklāt lielākā daļa ir kindermati, jo es jau neesmu
gājusi nevienā šaha pulciņā un tikai katru septiņdesmito reizi pamanu,
ka man mutē liek dāmu sagraušanai tāpat vien. tiesa, kad jurģis man
liek uzmanīties no tā, ko vienreiz jau ir izdarījis, tad es savu nāves
apogeju varu paildzināt no trim līdz trīspadsmit miljardiem gājienu.
mums laikam ir identiskas ķermeņa būves, jo mums abiem ir krūšturi
(jurģim smirdīks) un sajūta tāda it kā pucētos, kad baksta kaklu un
ausis. to, kas ir vissmieklīgākais vajag kaut kur iebāzt. no rīta es
pilnīgi nevaru sagaidīt modinātāju, tāpēc noklausos raidījumu par a
hepatītu un secinu, ka tas man noteikti ir, jo vienreiz pieliku roku
priekšā mutei, bet roka nebija mazgāta. man žēl, ka, braucot uz
bioloģijas institūtu, man nav t.s. biologa formas - netīri mati un
adīts džemperis, toties man ir biologa zābaki (netīri un nesmuki). tur
ir tieši tā, kā es biju iedomājusies - viss izskatās pilnīgi tukšs, bet
tas ir skaidrāks par mani, ka visādos stūros ir mazas skudriņas,
mazliet ož pēc formalīna un vieglām galvassāpēm. man pilna soma ar
engures kukaiņu monitoringiem un žurnāliem "sekss ar vabolēm", redzēju
vaboļu kolekcijas, bet, tā kā man dega actiņas idiotā aizrautībā, tad
man parādīja arī blakšu skapi un mušu skapi, lai es uzzinātu to, ka tas
dundrus, kurš pirms miljards miljons gadiem nograuza galvu sirsenim
līvas laukos, patiesībā ir bijusi plēsējmuša