Mūzika: | the teenagers - love no |
šonakt es beidzot sapratu ne tikai to, ka vairs neprotu sapņus
pierakstīt tik vienkārši kā agrāk, jo visu gribu pa taisno analizēt, kā
arī to, ka būtu vērts savas 200 brīvdienas līdz nākamajam cēlienam
izmantot, lai aizietu pie četrsimt ārstiem. esmu ne tikai apbižojusi
jurģi, bet arī sagrāvusi viņa pasauli (never meant to hurt ya, baby).
un tomu manā dzīvē jau kļūst par daudz, esmu gatava izšķaidīt galvu
pret pieri, konstatējot, ka pie antonijas jauns toms, kuru man laiku pa
laikam vajadzētu ievilkt kādā fakultātes stūrī, jo tā, redz, būtu labāk
mums abiem. kad pienāks laiki, kad es pieminēšu tomu vārdu, bet pati
nesapratīšu, par kuru tomu runāju, būs beigas. pasaules beigas.