stay another day (cuz it`s plastic)
pēc tam, kad biju piedzīvojusi mūža bailes no lellēm, divas stundas pavadīju, gatavojot vissīkāko pasaules prezentāciju par staburagu, jo nāk ziemassvētki. šķiet, sagatavot septiņus slaidus divu stundu laikā ir ļoti labs rādītājs. tad es piepā minūtes gāju pagulēt, lai celtos pusseptiņos un pamācītos savu mīļāko zinātni. gulēšanas laikā atradu gultā palagu, kurš jau kādu laiku bija pazudis. tā kā pēkšņi mani pārņēma vismaz gripa, sifiliss, saēsta krūškurvju iekšiņa un duncis mugurā, tad es izdomāju, ka pasaules labākais kabataslakats ir tieši palags, kuru neizmanto gulēšanai. es zinu, ka ir tāds teiciens par palagu rakstīšanu, bet, ja būtu tāds teiciens par palagu piepuņķošanu, tad tā vairs nebūtu metafora. vēlāk pazaudēju šalli, bet tam bija jānotiek, jo savulaik tiku pie tās, to vienkārši atrodot. ja es būtu braukusi mājās kā parasti, gan jau sifiliss un gripa būtu likuši pazaudēt pat manu dunci mugurā, bet ilze avotniece bija baigi kurtā, piezvanīja savam draugam rinaldam (lekcijas laikā, protams (tāpēc es fonā teicu kaut ko par maukām)), un viņš kā zelta zirgs, ko sarakstījis tomas, atbrauca un aizveda mani līdz mājām. paiet es nevaru, man pilns ķermenis ar sliktajiem rūķiem, bet tamdēļ jau neviens anv atcēlis vārda dienas.