nedēļas sākumā vai kaut kad brīvdienās man mīlestībā atzinās latviešu literatūras spīdeklis eduards veidenbaums. vakar man mīlestībā atzinās saša, turklāt darīja to spiedzot. bet nekas, tas viņu neatbrīvo no atbildības par to, ka viņš mūsu vīnā bija iemetis kaut kādu viagru, bļe - kāda velna pēc sandra bija aizgājusi gulēt ar manu pidžammu, bet manā gultā mētājās viņas pidžamma? mēs mēģinājām atcerēties, kad vēl esam jutušās tik slikti, rezultāti bija graujoši. mēģinājām atcerēties, un tikmēr sandra lasīja visādas ziņas no džeka, kurā viņa ir iemīlējusies. tādā un tādā ielā 15.novembrī atrasts tik un tik gadu vecs nosalis vīrietis. un viss, kas slēpjas aiz "tādā un tādā" ir pilnīgs tomas. it kā būtu skaidrs, ka tā nevarētu būt, jo tā nevar būt nekad, jo nevar būt, ka neviens viņa neesamību nebūtu pamanījis, bet tomēr kājas paliek aukstas. zvanu tomasam. neceļ. zvanu līvai, kas varbūt viņu satikusi pēc 15.novembra. neceļ. un mani nomierina kārlis. vēlāk tomas apgalvo, ka tajā datumā ir gājis bojā viņa vecais es un dzīve sākusies no jauna. es dzīvi turpināju sākt no sākuma, atklājot, ka man ļoti patīk tā sajūta, ka pa ķermeni ripo krelles. pēc tam atklāju, ka labākais līdzeklis pret paģirām ir radioteātra impērija. ja to varētu pirkt un pārdot, tad tas būtu ceturtais lielākais legālais bizness tūliņ aiz ieročiem, ceļu būves un kārļa miega plāksterīšiem.