thou shalt not steal if there`s a direct victim
iespējams, ka kultūras teorijas - sabiedrisko attiecību pasniedzēja (pati domā, ka māca kultūras ģeogrāfiju) iemīlējās manī mirklī, kad devos ar viņu iepazīties un skaidrot situāciju, jo kājās man bija gumijnieki, bet mugurā - otrādi uzvilkta kleita. bet varbūt es tiešām sāku plūkt kaut kādus tukšās runas laurus, tā vismaz spriež antonija. iedomājieties - jebkā salīdzināšana ar dzīvi ir pats stulbākais un visvairāk-nekas, kas vien var būt. tāpēc es pati sevi apbrīnoju, kā varu salīdzināt kultūru ar dzīvi, kuru var apskatīt no anatomiskā un sociālā viedokļa, tāpat arī seksualitāti, bet uz konkrētu jautājumu atbildu, ka uz to jau esmu atbildējusi, kam pasniedzēja ņem un notic. laiku pa laikam man galvā skrien "elīn, elīn, elīn, Tu runā tukšās muļķības", bet no otras puses - "turpini, turpini, turpini!". un es vēl no rīta cēlos ar domu, ka, ja izdzīvošu seminārā par neko, tad būšu laimīga. citās ceturtdienās es ceļos ar palēcienu bez maz vai līdz griestiem, jo pusotru stundu sēdēt pie vīra, kurš pērles bārsta pa grīdu un mētā pa gaisu, dažkārt liekto aizdomāteis, ka varbūt mārvels nemaz nav pasaules labākais vīrietis. bet tagad es viņu (mārvelu) paņemšu pie rokas un kārtējo reizi pateikšu, ka ir gan.