Thou shalt not scream if you wanna go faster

pēc pieaugušo vakariņām mans miegs vēl aizvien redzēja pilnmēnesi, kuram ar pilnmēnesi nav nekāda sakara, un, kā neaizmigu, tā neaizmigu, neaizmigu, lai no rīta pamostos precīzi kā mārvels - ar "wir sind die roboter" locekļos. kamēr braucam uz bērnu slimnīcu, no sākuma to sajaucot ar stradiņiem, es izstāstu, ka gorillaz skaņdarbs par "dare" ir pilnīgs mārvela vecā blūza plaģiāts. neko, neko, bet, kad es kalrīnai paziņoju, ka otrā neveiksminieku pazīme (tūliņ aiz šaubām) ir tas, kas uz dubultrandiņu ierodas bez partnera, mārvels nolemj, ka no sākuma vedīs mani mājās gulēt un tad visu pārējo, pārējo. domāju pulksteni stellēt uz 10:30, jo patīk ekoloģija, bet patiks vēl vairāk tad, kad katru vardīti es pratīšu apzīmēta ar skaitli, bet vardīšu populāciju -  ar līkni. paņemu telefonu, stellēju modinātāju un...pamostos. jocīgā kārtā (kaut gan nu jau nekas vairs neliekas jocīgi) kavējuma nav, laikrādis godīgi stāv uz 10:08, bet man rokās telefons, kurš vēl aizvien ir modinātāja stellēšanas režīmā. sandra domā, ka ir redzējusi vienreiz mūžā, kā es mulstu (kaut arī tas bija joks, es tikai tēloju, lai dabūtu balvu), bet ilze avotniece mani no tiesas samulsina, paziņojot, ka šorīt satikusi manu draugu jāni. es lieku galvā kopā, ņemu nost, bet, ejtunost, es nevaru pat iedomāties savu draugu jāni, tālāk par jāni brižu un jāni dzelzīti mana fantāzija nudien nesniedzas, bet izrādās, mans defolta jaukais un sapņainais skatiens licis ilzei avotniecei savā pāru top3 ielikt mani ar jāni sušķi.