braucot piebeigt slaktera laukus, trakais edžus atskaņoja kaseti krievu valodā, kur tika stāstīts par to, cik slikts ir alkohols un cik ļoti nevajag dzert. kā viens no argumentiem tika minēts tas, ka alkohols rada rūgšanu, tā rodas baktērijas, kas organismā čurā un kakā. ar laumu nolēmām, ka labāk tomēr dzersim nekā nedzersim. edžus vispār jau neklausītos tādu kaseti, bet, kopš sākušās problēmas ar kuņģi, alkohola lietošana ir pārtraukta, bet stulbi, ka pārtrauc dzert kaut kāda muļķīga kuņģa dēļ, tāpēc tas jādara kasetes skaidrojumu dēļ (kaut gan pie viena viņš atzīst, ka, klausoties latvijas radio 2, ļoti gribas piedzerties). tikmēr lauma uzvedas kā jau dzērusi - vislaik pīkst, ka grib gulēt, meklē karti, kas viņai rokās, gaida no manis džīpīesu, kas viņai deguna galā un beigu beigās pazaudē zondi mazos rapšos. apmēram pusstundu staigājam apkārt un meklējam, mums pievienojas arī lauku saimnieks, tā kopā meklējam, līdz uzticu visu savam džubaram džīpīesam un ta-dā - viņš zina, kur jāmeklē un es esmu varonis. tikmēr trakais edžus mums ir pielasījis pilnu maisu ar āboliem, kuriem viņš līdis pakaļ nātru bedrē. mani meklē sandra un nolemj, ka esmu pārstrādājusies, kas apmēram tā arī, jo ceļu atpakaļ no bauskas es redzējusi neesmu ne reizi - kā pie bleķa tilta aizmiegu, pamostos pie sapņu fabrikas, turklāt tagad es jau zinu, ka līdzi jāņem spilvens, ko trakais edžus iesaka piesiet pie galvas, kad staigāju pa lauku.