ir baltvīns, ir sarkanvīns, bet ne par to (ja es gribu iesākt teikumu ar "ir", kas ir mana kateogriskuma pierādījums, tad teikums loģiski būtu jāturpina ar vīnu uzskaitījumu, bet ne šoreiz). ir cilvēki, kas vasarā staigā bez apakšveļas. un esmu es, kas vasarā guļ bez gultasveļas. ne tāpēc, ka tas būtu viegli, ēteriski un visādā ziņā romantiski, bet gan tāpēc, ka, kā vienreiz aizspēru palagu, negribēju tam līst aiz gultas pakaļ un jaunu no skapja ņemt ne tik. un bez gultasveļas es, protams, guļu tad, kad neesmu ciemos, jo ciemos es tikai slauku (esmu ciemaslota. jāatminas, ka, lai cik cilvēki arī būtu slaucījuši ar ciema soltu, ciema slota tomēr tīri slauka. gluži kā jauna, tikai ciemaslota ir un paliek ciema, bet jauna ir jauna, bet paliek veca). līdz oficiālajam rudens sākumam es grasos darīt visvisādas stulbības, kas liek vasarai punktus (pagaidām tur ir kādi 7 punkti) - vakar uzliku palagu un segu ieliku pārvalkā, dabūju sūdu acī un šodien nopirku melnas kurpes, kas liecina ne tik daudz par vasaras beigām, bet drīzāk par gaidāmu pavērsienu manā dzīvē, jo pēdējoreiz melnas kurpes man bija pirms sešiem gadiem.