mani uzmodināja lauma, lūdzot pameklēt kadastru sarakstus. un ļoti labi, jo jāceļas agrāk, lai ķermeni vienkārši nesanāk iesvest dzīvē, bet tā, lai tas iesildas un iedzīvojas, jo pēc klusuma festivāla. jo. mana karstākā vieta ķermenī ir zilums, par kura izcelsmi man  nav ne mazākās sajēgas, bet tas ir gana, lai es kliegtu mirklī, kad kāds man pieskaras (sākot no svētdienas rīta). tajā svētdienas rītā mani uzmodināja dzintris, sakot, ka ciemos ir ieradušās meitenes. es izlienu kā bernards bleks un secinu, ka no gulēšanas tieši tajā gultā sāp galva un izdzeru visu dāmu ūdeni. bet, iespējams, ka sāpošā galva simbolizē mērķu piepildījumu - , ierodoties kuivižos,ny dzintrim paziņoja, ka mūsu mērķis ir piedzerties. tur pat nekas nav jāsimbolizē, lai mēs skaidri (varbūt tā nav labākā vārdu izvēle, bet tik un tā) apzinātos, ka mērķis ir piepildīts. bet ne jau tā vienkārši. aizmaucām uz kuivilp vietu, kur pašrocīgi piešķīrām sev dubulttiesības jebkuros kuivilp balsojumos, jo šajā simbolu pārblīvētajā nedēļas nogalē secinājām, ka tas, ka otro gadu pēc kārtas pakaļ kuivilp festivālam mēs braucam divatā, nozīmē, ka mūs tas interesē, bet pārējos - ne sevišķi. tā kā aldis ķemers brauc uz ballīti, tad līdz čūskmuižai mūs aizved zvejnieks andris skuja, kurš pie reizes mums piedāvā arī pabraukāties ar zvejnieku laivu pa jūru. mums jau četrreiz nav jāsaka - paņemam gruzīnu vīnu, satiekam kuivižu vīrus, kuivižu dūdiņas, kas pēc laika piedāvā dzintrim nomazgāt viņu kājas un seksu trijatā, un aidā. kuivižu iedzīvotāji ir visai atklāti un tad, kad dzintris saka, ka "šī ir  meita elīna un viņas, nu, mmmm, biznesa partneris", tad kuivižnieki nospriež, ka mūsu bizness ir bērni. to, cik stilīgs bija zvejnieks andris skuja, simbolizē tas, ka kādu laiku braukājāmies ar izmestu, bet nesavāktu enkuru. vēlāk mēs paši ar kājām gājām uz jūru, kurā tiešām neviena nav. pavadījām tur trīs stundas, un man vislaik bija sajūta, ka pārējie ronīši ir tepat un tūliņ nogulsies man blakus. atpakaļceļā, protams, ny nočakarēja, tamdēļ mēs apmaldījāmies randu pļavās. tad, kad viņš teica, lai es viņu pieturu, es to izdarīju, bet, kad es gribēju prasīt viņam, lai viņš pietur mani, es mazliet nokavēju un pilnā augumā ielikos randu pļavu randu plančkā, par ko publika izrādīja sajūsmu. ap nezcikiem naktī atklājām, ka salacgrīvā taču ir takši. un nevis tā vienkārši, bet tiem var piezvanīt un paprasīt, lai atved cigaretes un alus četrpaku, vienīgi mēs tā nedarījām.

tad, kad nākamajā dienā mēs ar karlīnu bijām ilgi skatījušās viena uz otras krūtīm, pika un viņa bija sagrābušas nopļauto zāli un es biju uzveduises kā šarms, izdomāju, ka nav ko - brīvdienas vēl nedrīkst beigties un man jābruac pie šarma. aizbraucu tik ļoti par tālu, ka acīm šķiet, ka nu ir sūdi, bet kājiņas -cak,cak- visu pieveic ļoti ātri. saulkrastos es satieku nelielu cilvēku, kurš ir sajūsmināts par manu tomātu sulu un krellēm, bet, ja tiek atstāts bez vecāku uzraudzības pie manis, tad sākas traģēdija, jo erbes tante īstenībā ir biedējoša un slikta. satiksimies pēc pieciem gadiem un tad parunāsimies.