kaut arī pēc tā, kā pēdējās dienās mums ir paticis muse, varētu nozīmēt, ka man tagad būtu jābūt carenā rīga, es tomēr tur neesmu, jo patikšana bija tieši proporcionāla izdzertajam šņabja daudzumam, kurš reizēm gāja pa gaisu tā, ka bija jāsēž lietusmēteļos un jālepojas ar līdzņemtiem gumijniekiem. es vienmēr esmu gribējusi, lai man būtu bērns, kuram uzreiz ir 15 gadu, tad šoreiz mans sapnis piepildījās un mēs ar ny  kļuvām par vecākiem 15 gadu vecai meitenei, kurai festivāla laikā bija ļauts izdzert 3 aliņus, pēc kuriem viņa paziņoja: "mammu, Tu esi mani piedzirdījus!" mēs mīlējām bisti bojs, dejojām pie groove armada, sadalījāmies muļļās un nemuļļās muse laikā, vismaz es sāku ienīst gaismas bjorkas laikā, pie bloc farty mēs čilojām, bet ar lcd soundsystem pēdējām skaņām izdejojām ārā no festivāla teritorijas, kurai teorētiski vajadzēja būt asfaltā tītai. diemžēl visu par mūsu garastāvokļa maiņām, ēdienkarti un vodka autoparty varēs uzzināt tiaki priviliģētie. mans 5 dienu dzīves apnikums ir palicis citur, esmu iemīlējusies lietuvas dabā, teju pusminūtē uzrakstījusi pedoloģijas eksāmenu un kā kārtīga meitene esmu uzvilkusi mugurā kleitu, koridorā nolikusi izcili stilīgas kurpes par piecīti un ļoti sāku ilgoties pēc mārvela, kuram reiz būs jākļūst par mūsu menedžeri, jo viņam ir 2 svarīgākās menedžera īpašības - labi izskatās un labi runā.